2023. gada vasarā biedrība “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” kopā ar vēl 43 partneriem no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Francijas un Norvēģijas uzsāks piecu gadu ilga projekta “BalticSeaH2” jeb “Baltijas jūras pārrobežu ūdeņraža ieleja” īstenošanu. Projekts veidots ar mērķi radīt pirmo un reģionā lielāko starpvalstu ūdeņraža ekosistēmu, kas transformēs enerģētikas aprites ekonomiku reģionā, tādējādi veicinot ātrāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas ieguvi, uzkrāšanu un izmantošanu Eiropā. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības “Horizon Europe” programma.

“Projekts “BalticSeaH2” ir pirmais projekts, kas sniegs ieguldījumu ūdeņraža ekosistēmas, jeb t.s. ūdeņraža ielejas attīstībā Baltijas jūras reģionā. Šī iniciatīva dos milzīgu attīstības potenciālu nozarei kopumā”, stāsta Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes loceklis Imants Martinsons. “Latvijai ir dota vienreizēja iespēja būt kopā ar Ziemeļvalstīm un Baltiju ūdeņraža ražošanas un pielietojuma, kā arī eksporta infrastruktūras attīstībā. Dalība projektā mums ļaus iezīmēt sevi Eiropas enerģētikas kartē, ne vien kā valsti, kurā tiek ražota un pašpatērēta zaļā enerģija, bet arī kā nozīmīgs punkts, kas nodrošina tās eksportu uz citām Eiropas valstīm. Tostarp projekta laikā vietējie uzņēmumi varēs iesaistīties kopējā ekosistēmas attīstībā un sniegt savu pienesumu projekta īstenošanā,” papildina SIA “H2Latvia” valdes priekšsēdētājs Kaspars Liepiņš.

Starp pirmajiem “BalticSeaH2” veicamajiem uzdevumiem izvirzīti dažādu ūdeņraža tehnoloģiju risinājumu izmēģinājumi, H2 ražošanas potenciāla pētniecība un praktiskā realizācija, tehnoloģiju un to pielietojumu prototipēšana, bāzes infrastruktūras izveide un sistemātiskas starpsektoru sadarbības veicināšana, kas ļautu iegūtos rezultātus replicēt arī citviet. Ūdeņraža ielejas veidotāji par saviem galvenajiem izaicinājumiem min rūpes par klimata izmaiņu mazināšanu, visas Eiropas enerģētisko drošību un neatkarību, ekonomikas stimulēšanu, infrastruktūras un inovāciju attīstīšanu un ieviešanu.

Starpreģionu ūdeņraža ielejas izveide ar pilnām vērtību ķēdēm veicinās ūdeņraža tirgus un sistēmu attīstību pāri valstu robežām un pavērs ceļu sistēmefektīvas Baltijas jūras mēroga ūdeņraža ekonomikas attīstībai. Projekta rezultāts būtu pirmā pārrobežu ūdeņraža ieleja ar savstarpēji savienotiem tirgiem. Turklāt projekta mērķis ir demonstrēt pārrobežu ūdeņraža ekonomikas modeli, apsverot finansēšanas mehānismus, lai mobilizētu turpmākās investīcijas.

Projekta partneri pārstāv gan pilsētu pašvaldības, gan inovāciju, tehnoloģiju, ražošanas un enerģētikas uzņēmumus, gan zinātniskās laboratorijas un vairāku citu industriju pārstāvjus. Latviju projektu pārstāv biedrība “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” un Rīgas brīvosta. Projektu atbalstam asociētā partnera statusā ir pieteikušies arī Rīgas enerģētikas aģentūra, Rīgas Tehniskā universitāte, Ogres novada pašvaldība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Vēja enerģijas asociācija, AS “Virši-A”, SIA “VK Tranzīts”, SIA “Electrify”, SIA “Naco Technologies”.

Projekts Latvijā tiek īstenots ar ES pētniecības un inovācijas (P&I) programmas Horizon Europe finansējumu 138 000 eiro apmērā. Eiropas Savienības “Horizon Europe programma mērķēta uz Eiropas integritātes stiprināšanu, klimata pārmaiņu jautājumu risināšanu un Eiropas globālās konkurētspējas sekmēšanu, atbalstot zinātni, globālo izaicinājumu risināšanu, Eiropas rūpniecības konkurētspēju, Eiropas mēroga inovācijas un stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

Projektu koordinē Somijas uzņēmumi “CLIC Innovation” un “Gasgrid Finland”. Kopējais projekta ieviešanai paredzētais finansējums ir 33 miljoni eiro.